Božkovas sālsraktuves – Aizmirstais Lejassilēzijas dārgums
Božkovas sālsraktuves ir viena no noslēpumainākajām un aizmirstajām vēsturiskajām vietām Lejassilēzijā. Kamēr tādas vietas kā Vielička ir piesaistījušas globālu uzmanību, Božkovas pamestās sālsraktuves joprojām palikušas neievērotas tūristu vidū. Tomēr zem klusā ciemata atrodas vēstures labirints, aizmirsta tehnika un leģendas, kas stāsta par laikiem, kad raktuves vēl dzīvoja ar mērķi.
Pazemes arhitektūra un vēsturiskās ieguves metodes
Božkovas sālsraktuves ir īsts arheoloģisks brīnums. Tuneļu sistēmas datējamas ar 17. gadsimtu un ir cirstas klintīs, izmantojot primitīvus rīkus. Atšķirībā no mūsdienu mehāniskajām ieguves vietām, Božkovas pazemes zālēs redzamas roku darba pēdas – no cirtņu rievām līdz koka balstiem, daudzi no kuriem joprojām ir saglabājušies.
Raktuves plānojums atgādina sarežģītu pazemes pilsētu. Šaurie koridori ved uz lielākām zālēm, kuras atbalsta ar vecuma un sāls ietekmē aptumšotiem koka balstiem. Raktuves darbojās smagos apstākļos, paļaujoties galvenokārt uz cilvēku un dzīvnieku darbu materiālu pārvadāšanai.
Saglabājušies ieguves rati, rokas urbji un akmenī kaltie ventilācijas šahtas parāda seno paaudžu atjautību un smago darbu. Šie elementi stāsta par Polijas agrajiem ieguves paņēmieniem pirms industrializācijas.
Darba ikdiena pazemē
Strādnieki pavadīja garas maiņas vāja eļļas lukturu apgaismojumā. Tika izmantoti vienkārši, bet efektīvi instrumenti – dzelzs kaltņi, koka āmuri un kaņepāju virves. Augstā mitruma un sāls dēļ instrumenti un konstrukcijas ātri bojājās un bija regulāri jāuztur.
Darbu bieži veica veselas ģimenes. Vīrieši raka sāli, kamēr sievietes un bērni palīdzēja to nest un šķirot. Dažkārt pazemē dzīvoja arī zirgi, kas tika turēti speciālās stallēs un reti redzēja dienasgaismu.
Drošība vienmēr bija aktuāla problēma. Bija biežas iebrukšanas, applūšana un elpceļu slimības. Neskatoties uz risku, Božkovas raktuves darbojās gadsimtiem, pateicoties vietējam pieprasījumam un sāls nozīmei pārtikas saglabāšanā.
Božkovas ciems un aristokrātiskais mantojums
Božkova ir kluss ciemats Kladzko ielejā, ko ieskauj meži un auglīgas zemes. Ciemata saknes meklējamas viduslaikos – 14. gadsimta dokumenti min to kā muižniecības apdzīvotu vietu. Sālsraktuves gadsimtiem ilgi bija ekonomikas pamats un ietekmēja vietējo attīstību.
Izcilākais arhitektūras objekts Božkovā ir neogotiskā pils – monumentāla rezidence, ko 19. gadsimtā cēla fon Maņņu ģimene. Pils izceļas ar grezniem interjeriem, sarežģītām fasādēm un plašiem dārziem, kas liecina par ieguves nozari veicināto turību.
Lai gan pils mūsdienās daļēji pamesta, tā joprojām simbolizē reģiona aristokrātisko vēsturi. Noteiktās sezonās daļa pils ir pieejama apskatei, piedāvājot ieskatu kādreizējā greznībā.
No aristokrātijas līdz norietam
Raktuves un pils bija cieši saistītas vietējā ekonomikā. Fon Maņņu ģimene atbalstīja ieguves nozari un nodarbināja vietējos gan raktuvēs, gan muižā.
Pēc Otrā pasaules kara muiža tika nacionalizēta, bet raktuves darbība pārtraukta. Pils tika pārbūvēta par skolu un administrācijas ēku, zaudējot daļu no sākotnējā šarma.
21. gadsimtā notikuši vairāki centieni atdzīvināt vietu. Vietējās vēstures biedrības cenšas panākt atjaunošanu, atzīstot kultūrvēsturisko un tūrisma potenciālu.
Leģendas, noslēpumi un pazemes mīti
Božkovas raktuves apvij noslēpumi. Tiek baumots par nezināmām pazemes zālēm, kas aizslēgtas iebrukumu dēļ vai slēpj kaut ko vēl nezināmu. Daži uzskata, ka nacisti kara beigās šeit paslēpuši mākslas darbus vai zeltu – pierādījumu tam gan nav.
Viena no leģendām stāsta par strādnieku, kurš pazuda pēc tam, kad nejauši atrada aizliegto eju. Vietējie vēl joprojām apgalvo, ka pazemē var dzirdēt viņa balsi. Tiek arī stāstīts par slepenu tuneli starp pili un raktuvēm, ko izmantots bēgšanai vai slepenai transportēšanai.
Amatieru pētnieki cenšas iekļūt raktuvēs, tomēr oficiāli tās slēgtas drošības apsvērumu dēļ. Interese par šo vietu gan nemazinās, tā pieaug, īpaši 2025. gada vasarā.
Nākotne, kas vēl nav zudusi
Ir uzsākti centieni dokumentēt un aizsargāt Božkovas pazemes mantojumu. Ar mūsdienu skenēšanas tehnoloģiju daļa tuneļu ir kartēta, atklājot to pārsteidzošo mērogu un darbu kvalitāti.
Vietējie entuziasti un vēsturnieki ierosina izveidot pazemes muzeju un daļēji atjaunot raktuves apmeklētājiem. Ja tiks piesaistīts finansējums, Božkova varētu kļūt par nišas tūrisma galamērķi, piesaistot vēstures un noslēpumu cienītājus.
2025. gada jūnijā atkal tika pieprasīts reģionālajām iestādēm atbalstīt saglabāšanas iniciatīvas. Lai arī progress ir lēns, sabiedrības interese pieaug, un Božkovas sālsraktuves varētu atgūt pelnīto vietu vēsturē.
